Birku arhīvs: vairāk

Jūras pētījumi: Tipiskas zemūdens skaņas var veicināt dzīvību

Līdz | Oktobris 9, 2026
0 Kommentar
Nekādā ziņā ne kurls: rifu skaņas veicina nārstu. Attēla autors: Džefrijs Surianto, pexels

Divos jaunos lauka pētījumos — vienā par koraļļu kāpuriem, otrā par zivju kāpuriem — pirmo reizi ir pārbaudīts, kā zemūdens skaņa vienlaikus ietekmē gan zivis, gan koraļļu kāpurus, apvienojumā ar citām atjaunošanas tehnoloģijām, piemēram, dzīviem materiāliem un 3D drukātām apmetņu virsmām. Pētījuma vieta bija Kōneōohe līcis Havaju salās, pie Oōahu salas, un 2023. un 2024. gadā tika novēroti vairāki nārsta gadījumi. “Mēs esam… Lasīt vairāk »

Klimata pārmaiņas maina planktonu: mākslīgajam intelektam ir jānoskaidro, ko tas nozīmē barības ķēdēm.

Līdz | Oktobris 6, 2026
0 Kommentar
Planktons ir dzīvības pamats okeānā — ne tikai zivīm. Attēla autors: Mo Tawil, pexels

Ekosistēmas mainās visā pasaulē. Divas planktona grupas veido jūras barības tīkla pamatu, un tās ir tik cieši saistītas, ka izmaiņas vienā var būtiski ietekmēt otru. Okeānam sasilstot, mainās abas. "Mans pētījums vaicā, kā tās mainās, kuras sugas ir klātesošas un kā... Lasīt vairāk »

Baltijas jūra ir sliktā stāvoklī: vai izšķirošais faktors ir fosfors, nevis slāpeklis?

Līdz | Oktobris 2, 2026
0 Kommentar
Baltijas jūra ir apdraudēta: barības vielu līmenis ir pārāk augsts. Attēla autors: Pugnalom

Gadu desmitiem fosfors tika uzskatīts par vissvarīgāko barības vielu, kas ierobežo bioloģisko produkciju Botnijas līcī. Jauns pētījums, ko vadīja pētnieki Ūmeo Universitātē, tagad liecina, ka tas fundamentāli mainās. Botnijas jūra kļūst arvien ierobežotāka slāpekļa ziņā, savukārt Botnijas līdzenums attīstās tajā pašā virzienā. Slāpekļa un fosfora attiecība ietekmē to, kuri organismi zeļ… Lasīt vairāk »

Nanoplastmasa jūrā: Pētījums pirmo reizi atklāj milzīgu piesārņojumu

Līdz | Jūlijs 10, 2025
0 Kommentar
Atsauces: Google DeepMind, Pexels

Plastmasas daļiņas, kas ir mazākas par vienu mikrometru, ir izplatītas visā pasaulē. UFZ, Utrehtas Universitātes un NIOZ jūras pētniecības institūta (NL) pētnieku komanda meklēja nanoplastmasu Ziemeļatlantijā. Rezultāti liecina, ka sīkas plastmasas daļiņas ir atrodamas visās dziļuma zonās starp okeāna mēreno un subtropu zonu. To daudzums ir… Lasīt vairāk »

GEOMAR: Mākslīgā ūdeņu piesātināšana ar skābekli neaizstāj barības vielu samazināšanu un klimata aizsardzību

Līdz | Maijs 6, 2025
0 Kommentar
Autori: Toms Pjotrovskis, pexels

Skābekļa bagātināšanas metodes ezeros ir izrādījušās veiksmīgas, taču pirms to izmantošanas okeānā rūpīgi jāizpēta to iespējamās blakusparādības. Pie šāda secinājuma nonākuši GEOMAR un Radboudas universitātes pētnieki Nīderlandē. Rakstā žurnālā EOS viņi brīdina: Lai gan tehniski pasākumi ierobežotā laikā un vietā var mazināt kaitējumu, tiem ir arī ilgtermiņa sekas… Lasīt vairāk »

Jauns datora modelis var precīzāk simulēt jūras barības tīklus

Līdz | Aprīlis 11, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: Hereon, iStock

Jūras barības tīkli ir ļoti sarežģīti. Līdz šim pētnieki nav spējuši precīzi novērtēt, kā tos ietekmē klimata pārmaiņas, pārzveja un citi draudi. Zinātnieki Helmholca centrā Heronā Gēstahtā tagad ir guvuši izrāvienu. Viņi ir izstrādājuši jaunu datormodeli, kas ļauj simulēt barības tīklus precīzāk nekā jebkad agrāk. Darbs, kas publicēts žurnālā Nature Ecology &… Lasīt vairāk »

Gaismas piesārņojums ievērojami palielina zilaļģu augšanu

Līdz | Aprīlis 9, 2025
0 Kommentar
Debesu mirdzuma eksperiments IGB ezera laboratorijā. Attēla autors: Andreas Jechow.

Gaismas piesārņojums, kas apgaismo nakts debesis kā mirdzumu, veicina zilaļģu (cianobaktēriju) augšanu un stimulē barības vielu apriti ezeros. To parāda nesen veikts Leibnica Saldūdens ekoloģijas un iekšzemes zivsaimniecības institūta (IGB) pētījums, kas ir daļa no līdz šim lielākā lauka eksperimenta par gaismas piesārņojuma ietekmi uz ezeriem. Ikviens to pazīst: gaismas kupols, kas ir skaidri redzams no tālienes, norādot, kur pilsētas naktī ir spilgti apgaismotas… Lasīt vairāk »

Skābeklis Baltijas jūrā: divu veidu sālsūdens pieplūde nosaka tā daudzumu

Līdz | Aprīlis 4, 2025
0 Kommentar
Kredīti: stination, pixabay

Ķīles Universitātes (CAU) pētnieki nesenā pētījumā ir pierādījuši, ka Baltijas jūrā ir divu veidu sālsūdens pieplūdumi, kas atšķiras pēc to rakstura un līdz ar to arī pēc ietekmes uz skābekļa piegādi. Šīs pieplūdes rodas dažādu laika apstākļu un straumju modeļu dēļ un nosaka attiecīgo pieteku sastāvu. Tas sniedz labāku izpratni par to, kāpēc… Lasīt vairāk »

Arī Vācija dzīvo krietni pāri savām iespējām, kad runa ir par zivsaimniecību.

Līdz | Aprīlis 2, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: falco, pixabay

Saskaņā ar Federālā lauksaimniecības un pārtikas biroja (BLE) provizoriskajiem datiem tās pašreizējā 2024. gada zivju piegādes bilancē [1] pagājušajā gadā Vācijā tika patērēts 12,1 kg zivju un jūras velšu uz vienu iedzīvotāju. Zivis Vācijā ir īpaši iecienītas Lieldienās un tradicionāli daudzu cilvēku ēdienkartē ir Lielajā Piektdienā. Taču ko daudzi nezina: tīri matemātiskā izteiksmē… Lasīt vairāk »

Dziļjūras ieguve: Valstis pieprasa pētījumus par neparedzamām sekām

Līdz | Martā 11, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: RIFS@GFZ

Pieaug spiediens uz Starptautisko Jūras gultnes pārvaldi (ISA), lai tā pieņemtu noteikumus dziļjūras ieguves nozarei. Lai gan dažas ISA dalībvalstis cer uz ātru sākumu, arvien vairāk valstu pieprasa vairāk laika, lai izpētītu resursu ieguves ietekmi uz vidi un izstrādātu atbilstošu tiesisko regulējumu. Kā šādu atlikšanu varētu juridiski strukturēt un kādas politiskas sekas tam būtu? Lasīt vairāk »