To gandrīz neiespējami pamanīt visā nosapļotajā zālē: beigtu ezīti. Šādas ainas nav nekas neparasts. Zāles pļāvēji ar spriguļiem un citi rotējošie zāles pļāvēji, ko izmanto ceļmalās, uzbērumos, grāvjos un pat pļavās, ganībās un parkos, izmanto ātri rotējošus asmeņus vai spriguļus, lai sasmalcinātu ne tikai zāli, bet arī tajā dzīvojošos dzīvniekus – sākot no zirnekļiem… Lasīt vairāk »
Saskaņā ar Šveices Federālā meža, sniega un ainavas pētniecības institūta (WSL) un ASV pētnieku aplēsēm, vasaras dienā virs ASV lido aptuveni 100 triljoni kukaiņu. Izmantojot laika radaru, viņi pirmo reizi ir noteikuši lidojošo kukaiņu skaitu virs Amerikas kontinentālās daļas. Lai gan gaisā lido, barojas un vairojas miljoniem radību, šī dzīvotne… Lasīt vairāk »
Minsteres Universitātes pētnieku komanda pirmo reizi ir pētījusi, kā baktēriju iedarbība saimniekiem ar aktivizētu iedzimto imūnsistēmu ietekmē baktēriju virulences evolūciju. Tāpat kā visiem mugurkaulniekiem, arī cilvēkiem piemīt divu veidu imūnatmiņa: iegūtās (adaptīvās) imūnsistēmas atmiņa ir ļoti specifiska noteiktiem patogēniem un ilgstoša, kas, piemēram, padara iespējamu vakcināciju. Turklāt… Lasīt vairāk »
Lai neauglīgu zālienu pārveidotu par bioloģiski daudzveidīgu pļavu, ir nepieciešams vairāk nekā tikai atturēties no pļaušanas. Tiem, kas gadiem ilgi ir mēslojuši, iznīcinājuši visas nezāles vai nopūtuši nopļauto zāli, nevajadzētu pārsteigt, ka, neskatoties uz pļaušanas pārtraukšanu, neaug nekas cits kā zāle un gandrīz neviens cits augs neieviešas. Saskaņā ar Federālās dabas aizsardzības aģentūras (BfN) pētījumu... Lasīt vairāk »
Šis jautājums bija Klopenburgā notikušā Kukaiņu Plus kongresa uzmanības centrā, kas bija pirmais šāda veida kongress Vācijā. Divu dienu kongress, kas noslēdzās trešdien, pulcēja vairāk nekā 300 ekspertu no vairāk nekā 30 valstīm. Neatkarīgi no tā, vai tie bija kukaiņi, aļģes vai mikroorganismi: ar moto "Ilgtspējīga olbaltumvielu piegāde nākotnē" zinātnieki, nozares pārstāvji, politiķi un pilsoniskā sabiedrība apsprieda aktuālos sasniegumus un inovatīvus risinājumus… Lasīt vairāk »
Piecus gadus Frankfurtē bāzēti dabas un sociālo zinātņu zinātnieki kopā ar praktiķiem un iedzīvotājiem ir pētījuši, kā stiprināt kukaiņu novērtēšanu pilsētu iedzīvotāju vidū un kā pašvaldību zaļās zonas var labāk izmantot kukaiņu aizsardzībai. Pētniecības projekts "SLInBio", ko vadīja Sociāli ekoloģisko pētījumu institūts (ISOE), izstrādāja arī dažādus formātus iedzīvotāju iesaistei… Lasīt vairāk »
Spāres fascinē ar saviem smalkajiem spārniem un ātrajiem medību lidojumiem virs mierīgiem ūdeņiem un upēm. Kā svarīgi neskartu ekosistēmu indikatori, tās ir arī nopietni apdraudētas: dzīvotņu zudums, ūdens piesārņojums un klimata pārmaiņas atstāj savu ietekmi uz daudzām sugām. Bet kā īsti atšķirt spāres no viendienītēm, kā atšķirt tēviņus no mātītēm un kāda suga vispār tur lido? Turpmāk interesenti var uzzināt par visām 81… Lasīt vairāk »
Pilsētu brūnlaukumu teritorijās mīt tikpat daudz kukaiņu kā dabas rezervātos. Savvaļas bitēm šīs neizmantotās teritorijas ir vēl populārākas nekā aizsargājamās teritorijas. Šādu secinājumu atklāja jauns pētījums, ko veica Martina Lutera Halles-Vitenbergas Universitāte (MLU), un kas publicēts žurnālā "Basic and Applied Ecology", pamatojoties uz 18 pētījumu teritorijām Saksijā-Anhaltē. Rezultāti sniedz svarīgu ieskatu efektīvākai sugu aizsardzībai. Pētnieki salīdzināja deviņas ziediem bagātas… Lasīt vairāk »
Maksa Planka Ķīmiskās ekoloģijas institūta pētnieku komanda ir pierādījusi, ka alkohols pārtikā palielina dzimumferomonu ražošanu melnvēdera augļu mušiņu (Drosophila melanogaster) tēviņiem, padarot tās pievilcīgākas mātītēm. Tāpēc mušas tēviņus spēcīgi piesaista alkohols, īpaši, ja tās vēl nav pārojušās. Trīs dažādas neironu ķēdes mušu smadzenēs kontrolē šo reakciju, kad… Lasīt vairāk »
Globālā iedzīvotāju skaita pieaugums, resursu patēriņš un vides piesārņojums ir galvenās problēmas pārtikas ražošanā. Vienlaikus apputeksnētāju skaita samazināšanās apdraud bioloģisko daudzveidību un ražu. Kukaiņi piedāvā risinājumu: tie pārvērš organiskos atkritumus augstas kvalitātes biomasā un kalpo kā alternatīvs olbaltumvielu avots. Tie ir arī būtiski ekoloģiskajam līdzsvaram. Lai izmantotu to potenciālu, ir nepieciešamas inovatīvas tehnoloģijas. Digitālo tehnoloģiju centrs… Lasīt vairāk »
