Birku arhīvs: evolūcija

Neuzraudzītas stratēģijas naivos dzīvniekos: jauns modelis izskaidro adaptīvos lēmumus bez mācīšanās

Līdz | Februāris 3, 2026
0 Kommentar

Londona — Jaundzimuši vai tikko izšķīlušies dzīvnieki, piemēram, cāļi, bruņurupuči un kukaiņu kāpuri, nav "tukšas lapas". Tiem piemīt daudzas vājas, iedzimtas aizspriedumi, kas kopā ļauj tiem pieņemt svarīgus lēmumus bez iepriekšējas mācīšanās. To parāda jauns matemātiskais modelis, ko publicējuši Londonas Karalienes Marijas universitātes pētnieki žurnālā Proceedings of the Royal Society B… Lasīt vairāk »

Pilsētas kā evolūcijas katalizatori: Kā urbanizācija veicina tīkla cikāžu izplatību ASV

Līdz | Februāris 3, 2026
0 Kommentar

Ņujorka — Invazīvā plankumainā laternmuša (Lycorma delicatula) kopš tās atklāšanas 2014. gadā ir eksplozīvi izplatījusies ASV. Jauns Ņujorkas Universitātes ģenētiskais pētījums tagad liecina, ka pielāgošanās pilsētvides apstākļiem dzimtajā Ķīnā — karstumam, piesārņojumam un pesticīdiem — acīmredzot ir "iepriekš norūdījusi" šos kukaiņus un veicinājusi to veiksmīgu iebrukumu Ziemeļamerikas pilsētās… Lasīt vairāk »

Melnragainā apbedīšanas vabole: brāļi un māsas gūst labumu viens no otra

Līdz | Augusts 6, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: Heiko Bellmann

Baireitas Universitātes pētnieki žurnālā "The American Naturalist" publicētā pētījumā ir pierādījuši, ka kontakts starp brāļiem un māsām ir labvēlīgs vaboļu pēcnācējiem neatkarīgi no tā, vai vecāki ir klāt perējuma aprūpes laikā. Šis atklājums apstrīd iepriekšējo pieņēmumu, ka brāļu un māsu konkurence par vecāku resursiem ir kaitīga pēcnācējiem. Melnragainās apbedīšanas vaboles (Nicrophorus vespilloides) pētījums... Lasīt vairāk »

Pētnieki atrod atbildi: Kā dzīvība varēja iemācīties sadzīvot ar arsēnu?

Līdz | Jūlijs 15, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: Alise Šūmahere, NHM Vienna, Alise Šūmahere

Lielākā daļa dzīvības svarīgāko stratēģiju radušās tālā Zemes vēsturē. Lai saprastu, kā un kad dzīvie organismi sāka lietot arsēnu, ir jānoceļo neticami 2,1 miljards gadu senā pagātnē. 2010. gadā marokāņu-franču ģeologs Abderrazaks El Albani no Puatjē Universitātes atklāja arsēnu 2,1 miljardu gadu vecos māla slānekļos no Gabonas… Lasīt vairāk »

Savvaļas mieži piedāvā lielu potenciālu jaunu šķirņu selekcijai

Līdz | Jūlijs 10, 2025
0 Kommentar
Autori: Tetjana Kovyrina, pekseļi

Savvaļas radiniekiem piemīt vērtīgi gēni, no kuriem mūsu kultivētie augi var gūt labumu. Tomēr tehniski šķēršļi un genoma resursu trūkums līdz šim ir nopietni kavējuši tā saukto introgresiju efektīvu izmantošanu starp kultivētiem un savvaļas augiem. Starptautiska pētnieku komanda, kuru vada IPK-Leibnica institūts, tagad ir izveidojusi sīpolveida miežu (Hordeum bulbosum), kas ir tuvākais savvaļas miežu radinieks, pangenomu. Starptautiska pētnieku komanda… Lasīt vairāk »

Amēbas: kolektīva uzvedība palielina izdzīvošanas iespējas un rada zināšanas par hlamīdiju infekciju

Līdz | Jūlijs 9, 2025
0 Kommentar
Kad barības ir maz, amēbas veido daudzšūnu augļķermeņus, lai inficētu jaunas saimniekšūnas. Attēla autors: Lukass Helmlingers

Hlamīdijas ir zināmi cilvēku patogēni. Lai cīnītos pret šīm baktērijām, ir svarīgi labāk izprast tās. Vīnes Universitātes mikrobiologu komanda tagad ir pierādījusi, ka daži hlamīdiju celmi pilnībā atsakās no infekciozas ekstracelulāras formas un tā vietā izplatās tieši no saimniekšūnas uz saimniekšūnu. Tas paver jaunas perspektīvas simbiotiska un patogēna dzīvesveida attīstībā… Lasīt vairāk »

Apetīte pēc skāba ēdiena deva putniem ievērojamas evolūcijas priekšrocības

Līdz | Jūnijs 20, 2025
0 Kommentar
Kredīts: Gabriels Veidžijs Lovs

Zīdītāji izvairās no skābas barības, bet daudzi putni labprāt ēd skābus augļus. Jauns pētījums liecina, ka putnu skābes receptori tiek nomākti, ja tie patērē ļoti skābu barību. Tas kavē skābes signālu pārraidi un tādējādi palielina toleranci. Pētījuma rezultāti liecina, ka putnu skābes receptoru molekulārajai evolūcijai bija galvenā loma to evolūcijas vēsturē un dažādošanā… Lasīt vairāk »

Augi var ātri atjaunot bojāto DNS – pētnieki atrod iemeslu

Līdz | Maijs 28, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: Enrike Gonsaless-Durans, MPI-MP

Pētnieki ir atklājuši, ka ātrai DNS atjaunošanai ir izšķiroša nozīme genoma stabilitātes saglabāšanā. Jauns pētījums liecina, ka divpavedienu pārrāvumu (DSB) atjaunošana kodola DNS nodrošina efektīvu aizsardzību pret svešas DNS integrāciju no hloroplastiem — parādību, kas, lai gan ir svarīga evolūcijai, var nopietni destabilizēt genomu. Pētījums paplašina mūsu izpratni… Lasīt vairāk »

Pētījums par hominīnu rokām: cilvēka evolūcija nebija lineāra

Līdz | Maijs 15, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: sgrunden, pixabay

Pētnieki Dienvidāfrikā ir atraduši jaunas norādes par to, kā mūsu fosilie cilvēku radinieki, iespējams, izmantoja savas rokas. Pētījumu vadīja Samars Sjeda, Amerikas Dabas vēstures muzeja pēcdotorantūras pētnieks, un sadarbībā ar pētniekiem no Maksa Planka Evolūcijas antropoloģijas institūta, Vitvatersrandas Universitātes, Kentas Universitātes, Djūka Universitātes un Nacionālās ģeogrāfijas biedrības… Lasīt vairāk »

Kāpēc radās eikarioti? Pētnieku komanda sniedz atbildi

Līdz | Aprīlis 22, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: Q. H?ng Ph?m, pexels

Ilgu laiku dzīvība aprobežojās ar organismiem, kas sastāvēja no vienkāršām prokariotu šūnām – piemēram, arhejām, agrākajām baktērijām. Pat mūsdienu baktērijas ir prokariotu šūnas, kurās ģenētiskais materiāls brīvi atrodas citoplazmā. Turpretī sēnīšu, augu un dzīvnieku šūnas ir ievērojami sarežģītākas. To gēni ir labi aizsargāti, iepakoti kodolā, un ir arī… Lasīt vairāk »