Birku arhīvs: lauksaimniecība

Vairāk nekā 30 organizācijas pieprasa: sugu aizsardzība ir profilaktiska veselības aprūpe.

Līdz | Oktobris 18, 2026
0 Kommentar
Ja sugas izmirst, izmirst arī cilvēce. Attēla autors: Kriss Stams, pexels

ANO Bioloģiskās daudzveidības konferencē (CBD COP17) Armēnijā starptautiskā sabiedrība, sākot ar 19. oktobri, atkal risinās sarunas par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Tas ir vairāk nekā tikai dabas aizsardzība: neparastā aliansē vairāk nekā 30 organizācijas no Vācijas veselības aprūpes nozares, kā arī vides un klimata aizsardzības organizācijas kopīgi aicina saprast bioloģiskās daudzveidības aizsardzību kā preventīvu veselības aprūpi. Viņu aicinājums ir adresēts… Lasīt vairāk »

DIENAS FOTO: Plastmasas atkritumi laukos un pļavās – nepamanītā smagā slodze

Līdz | Oktobris 6, 2026
0 Kommentar
Plastmasas atkritumi uz laukiem un to apkārtnē ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Attēla autors: Pugnalom

Fraunhofera Vides, drošības un enerģētikas tehnoloģiju institūts UMSICHT lēš, ka katru gadu augsnē paliek aptuveni 556 tonnas plastmasas atkritumu no lauksaimniecības avotiem, piemēram, plēvēm, tīkliem, vilnas un skābbarības pārklājumiem. No tiem aptuveni 180 tonnas ir attiecināmas uz kultūraugu ražošanu, galvenokārt sparģeļu un zemeņu plēvēm, un 376 tonnas uz lopbarības un enerģijas kultūrām. Ekstrapolējot uz lauksaimniecības zemes platību Vācijā, tas nozīmē… Lasīt vairāk »

DIENAS FOTO: Tikai rapšu sēklas paliek zaļas

Līdz | Oktobris 2, 2026
0 Kommentar
Gramnicīdu iedarbība ir skaidri redzama. Attēla autors: Pugnalom

Mūsu dienas fotoattēlā redzams rapša lauks starp Osterodi pie Harcas un Fērsti Lejassaksijas dienvidos. Ieskatoties tuvāk, laukā redzami dzeltenīgi nokaltušas zāles plankumi, kur rapsis zeļ un šķietami neskarts. Šī aina ir raksturīga mērķtiecīgai graminicīdu, pesticīdu, kas darbojas selektīvi, lietošanai: tie iznīcina zāles, vienlaikus atstājot kultūraugu neskartu… Lasīt vairāk »

Profesors Karstens Manns: Biosfēras rezervāti kā reālas pasaules laboratorijas ilgtspējīgai attīstībai

Līdz | Februāris 24, 2026
0 Kommentar
Prof. Kārstens Manns. Autori: HNE Eberswalde/Ulrich Wessollek

Biosfēras rezervāti tiek uzskatīti par īpaši piemērotām teritorijām ilgtspējības pētniecībā, jo tie apvieno divus bieži vien pretrunīgus mērķus: bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un reģionālās vērtības radīšanas veicināšanu. Šī spriedze starp aizsardzību un izmantošanu padara tos par ideālām vietām uz pielietojumu orientētiem transformācijas pētījumiem, kas atbilst arī trešajam UNESCO mērķim: pētniecība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai. Profesors Dr. Karstens Manns, ilgtspējīgas attīstības profesors… Lasīt vairāk »

Zālāji un mitrāji visā pasaulē izzūd

Līdz | Februāris 24, 2026
0 Kommentar
Ganību paplašināšana — galvenokārt gaļas un piena produktu ražošanai — ir nozīmīgākais zemes izmantošanas maiņas virzītājspēks. | Autortiesības: Samuel L. Levy

Zālāji, mitrāji un citas dabiskas nemeža ekosistēmas tiek pārveidotas par lauksaimniecības zemi gandrīz četras reizes ātrāk nekā meži visā pasaulē. Šo secinājumu atklāja pirmā globālā analīze, ko veica starptautiska pētnieku komanda, kuru vadīja Senckenbergas Bioloģiskās daudzveidības un klimata pētījumu centrs Frankfurtē. Rezultāti tika publicēti žurnālā Nature Communications. Laikā no 2005. līdz 2020. gadam zālāji un mitrāji tika pārveidoti par aramzemi satraucošā ātrumā… Lasīt vairāk »

Prosa kā nākotnes augs: Brandenburga koncentrējas uz noturību pret klimata pārmaiņām un daudzveidību

Līdz | Augusts 21, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: nnitatong, pexels

Ebersvaldes Ilgtspējīgas attīstības universitātes (HNEE) Vilmersdorfas mācību un pētniecības stacijas lauka dienā prosa tika izcelta kā daudzsološa kultūra. Lauksaimnieki, pārstrādātāji un zinātnieki apmainījās ar informāciju par prosas potenciālu dzīvnieku barībā, uzturā un klimata pielāgošanās jomā lauksaimniecībā. Eksperimentālajā laukā tika prezentētas četrdesmit četras prosas šķirnes, kuru augstums svārstījās no 50 centimetriem līdz… Lasīt vairāk »

Cilvēki ir veicinājuši augsnes eroziju vairāk nekā 5.000 gadus

Līdz | Augusts 18, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: Meriç Tuna, Pexels

Starptautiska pētnieku komanda, kuru vada Janmings Ruans no MARUM – Jūras vides zinātņu centra Brēmenes Universitātē – jaunā pētījumā ir parādījusi, ka cilvēka ietekme uz augsnes eroziju sniedzas daudz tālākā pagātnē, nekā tika uzskatīts iepriekš. Rezultāti ir balstīti uz nogulumu kodolu, kas tika savākts 2005. gadā ekspedīcijas laikā ar pētniecības kuģi SONNE Indijas okeānā pie krastiem… Lasīt vairāk »

Sarkano kāpostu uzturvērtību var kontrolēt mērķtiecīgi

Līdz | Augusts 13, 2025
0 Kommentar
Autori: V. Púčikova, IGZ

Leibnica Dārzeņu un dekoratīvo kultūru institūta (IGZ) pētnieki ir pētījuši, kā gaisma un temperatūra ietekmē veselību veicinošu savienojumu veidošanos sarkanajos kāpostos. Vasaras un rudens sarkano kāpostu audzēšanas simulācijās viņi analizēja, kā šie faktori kontrolē barības vielu kvalitātes sezonālās svārstības. Rezultāti liecina, ka mērķtiecīgas audzēšanas stratēģijas var palielināt sarkano kāpostu uzturvērtību. Pētījumā uzmanība tika pievērsta glikozinolātiem, sēru saturošiem savienojumiem,… Lasīt vairāk »

Precīza ģenētisko regulatoru kartēšana paver ceļu klimatam izturīgiem augiem

Līdz | Augusts 12, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: Rams Ajengars, pexels

Starptautiska pētnieku komanda, kuru vada Heinriha Heines Universitāte Diseldorfā un Maksa Planka Augu selekcijas pētniecības institūts Ķelnē, ir izstrādājusi jaunu metodi tā saukto genoma regulatoru precīzai identificēšanai augos. Šīs mazās genoma daļas, kas darbojas kā dimmeri, kontrolējot gēnu aktivitāti, būtiski ietekmē augu īpašības, pat ja tās veido tikai daļu no genoma. Secinājumi, kas publicēti žurnālā… Lasīt vairāk »

Kāpuru kā kaitēkļu vispārēja nosodīšana: Pugnaloms uzdrošinās kritiski paskatīties

Līdz | Augusts 11, 2025
0 Kommentar
Attēla autors: Stefānija Herbsta, Berlīnes Dabas vēstures muzejs

Daudzos dārzkopības emuāros un tīmekļa vietnēs tiek runāts par kaitīgiem kāpuriem, kas steidzami jāizskauž. Tomēr šāda vispārēja nosodīšana ir bīstama un ignorē gan zinātniskos atklājumus, gan ekoloģiskās saiknes. Pugnalom izgaismo faktiskās problēmas, maija un jūnija vaboļu populācijas tendences un nepieciešamību atteikties no tradicionālās kaitēkļu un labvēlīgo kukaiņu dihotomijas un virzīties uz dabisko ciklu izpratni.… Lasīt vairāk »