Ebersvaldes Ilgtspējīgas attīstības universitātes (HNEE) Vilmersdorfas Mācību un pētniecības stacijas lauka dienā prosa bija uzmanības centrā kā daudzsološa kultūra. Lauksaimnieki, pārstrādātāji un zinātnieki apsprieda prosas potenciālu dzīvnieku barībā, uzturā un klimata pielāgošanās jomā lauksaimniecībā. Izmēģinājuma laukā tika prezentētas četrdesmit četras prosas šķirnes, kuru augstums bija no 44 centimetriem līdz 50 metriem un krāsa no dzeltenīgi zaļas līdz brūni sarkanai. Ekspertu prezentācijas aptvēra šķirņu izvēli, augseku, augsnes apstrādi, augu aizsardzību un pārstrādi, savukārt dalībnieki varēja nobaudīt prosas produktus, piemēram, putru, nūdeles, cepumus un kliņģeru standziņas.
Prosa, viena no pasaulē vecākajām kultūrām, piedzīvo atgriešanos modē. Tā nesatur glutēnu, ir bagāta ar vitamīniem un minerālvielām, un tai raksturīga augsta noturība pret klimata pārmaiņām. Pateicoties zemajai ūdens nepieciešamībai un sausuma periodu izturībai, tā ir ideāli piemērota audzēšanai mainīgos klimatiskajos apstākļos. Turklāt tās dziļās saknes veicina augsnes struktūras veidošanos, un tā ir gandrīz uzņēmīga pret slimībām vai kaitēkļiem. Vācijā patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir no 300 līdz 500 gramiem gadā, taču tādi produkti kā prosas pārslas, piens un makaroni kļūst arvien svarīgāki bioloģiskajā mazumtirdzniecībā. Viens reģionāls piemērs ir 2024. gadā dibinātā Spreewald BioMühle, kas sadarbojas ar piecām saimniecībām un diviem vairumtirgotājiem, lai Brandenburgā nostiprinātu prosas kā pārtikas produkta nozīmi.
Pasākums, ko organizēja HNEE, Kultūraugu saglabāšanas un rekultivācijas asociācija (VERN), Pārtikas un vides pētījumu institūts (ILU) un Jūliusa Kīna institūts (JKI), demonstrēja, kā prosa var padarīt reģionālo lauksaimniecību ilgtspējīgu.
Lasīt arī
Saldajiem zirņiem ir milzīgs potenciāls lauksaimniecībā un uzturā | Pugnalom
GoNina piedāvā mākslīgā intelekta risinājumu cīņai pret pārtikas atkritumiem | Pugnalom
