Pat ārkārtīga karstuma laikā platānas pilsētās joprojām sniedz nozīmīgu ieguldījumu dzesēšanā – to pierāda jauns pētījums, ko vadījis Šveices Federālais mežu, sniega un ainavu pētniecības institūts (WSL). Tagad mērķis ir noteikt, kuras koku sugas ir īpaši efektīvas dzesēšanas ziņā.
Kad spīd saule, pilsētu koki atdzesē vidi, iztvaicējot ūdeni caur lapām. Ņemot vērā paredzamo karstuma viļņu pieaugumu, ko prognozē klimata modeļi, tiem ir izšķiroša nozīme pilsētu apdzīvojamības uzturēšanā. Tomēr koki galu galā sasniedz savu spēju robežu: kad lapu temperatūra paaugstinās virs 30 līdz 35 grādiem pēc Celsija, fotosintēze vairs nedarbojas – lapu poras aizveras, lai novērstu ūdens zudumu.
Šveices Federālā meža, sniega un ainavu pētniecības institūta (WSL) un EPFL pētnieku komanda tagad ir īpaši pētījusi, kā platāni uzvedas ekstremālos apstākļos, un rezultāti ir pārsteidzoši: pat temperatūrā virs 39 grādiem pēc Celsija koki turpināja iztvaikot daudz vairāk ūdens nekā gaidīts, tādējādi efektīvi atdzesējot apkārtējo teritoriju.
Pētījuma vadītājs Kristofs Bahofens un viņa komanda 2023. gada pavasarī uzstādīja mērierīces uz astoņiem platāniem Ženēvas priekšpilsētā Lankī. Sensori reģistrēja sulas plūsmu stumbros, kas ļauj izdarīt secinājumus par iztvaikojušā ūdens daudzumu un līdz ar to arī dzesēšanas jaudu. Tajā pašā vasarā Ženēvā bija divi karstuma viļņi, kuru rekordtemperatūra sasniedza gandrīz 40 grādus pēc Celsija.
Pretēji gaidītajam, koki neapturēja ūdens plūsmu – gluži pretēji: pieaugot karstumam, tas faktiski palielinājās, lai gan vienlaikus gaiss bija ārkārtīgi sauss. "Skaidrs, ka mēs joprojām pilnībā neizprotam, kā koki reaģē uz ekstremāliem apstākļiem," skaidro Bahofens. Pētnieki pieļauj, ka cita starpā platāniem palīdzēja dziļās ūdens rezerves augsnē. Ūdens plūsmas apmērs bija pārsteidzošs un rada svarīgus jautājumus: ja koki reaģē uz karstumu atšķirīgi, nekā tika uzskatīts iepriekš, arī to dzesēšanas efekta prognozes ir neprecīzas – un modeļi, kas tiek izmantoti, lai prognozētu turpmāko siltuma sadalījumu pilsētās, nebūtu uzticami.
Tas, ka koki iztvaiko daudz ūdens pat ārkārtējā karstumā, ir laba ziņa pilsētvides klimatam. "Dienas, kad temperatūra pārsniedz 30 grādus pēc Celsija, kļūst arvien biežākas," saka Bahofens. Nākamais svarīgais pētījumu solis ir noteikt, cik efektīvi citas koku sugas iztvaiko ārkārtējā karstumā. Tas ļautu izstrādāt ieteikumus par sugām, kas spēj tikt galā ne tikai ar gaisa piesārņojumu un ceļu sāli, bet arī ar ārkārtēju karstumu. Dzesēšanas spēja ir tikai viena no daudzajām funkcijām, ko veic pilsētvides koki, taču nākotnē tā kļūs arvien svarīgāka.
oriģinālās publikācijas
Bachofen C., Peillon M., Meili N., Bourgeois I., Grossiord C. (2025) Pilsētu koku izraisīta spēcīga transpirācijas dzesēšana, neskatoties uz ekstremāliem vasaras karstuma viļņiem . Urban For. Urban Green. 107, 128819 (11 lpp.)
Lasīt arī
Pilsētu meži samazina karstuma izraisīto mirstību | Pugnalom
