Ēģiptes zoss, kuras dzimtene ir Āfrika, tiek uzskatīta par Eiropas nozīmes invazīvu sugu. Senckenbergas Bioloģiskās daudzveidības un klimata pētniecības centra un Gētes Universitātes Frankfurtē pētnieki četru gadu laikā pētīja tās izplatības potenciālo ekoloģisko un ekonomisko ietekmi. 100 Ēģiptes zosu no Wetterau reģiona analīze atklāj oportūnistisku, galvenokārt augu izcelsmes uzturu un pārsteidzoši daudzveidīgu parazītu faunu. Pētnieku komanda pirmo reizi identificēja septiņas parazītu sugas Ēģiptes zosīm Eiropā. Pētījums tika publicēts sadarbības projekta ZOWIAC ietvaros.
Vācijā ligzdo aptuveni 11 000 līdz 15 500 Ēģiptes zosu (Alopochen aegyptiaca) pāru. Tas ir valsts mēroga apsekojuma rezultāts, kas tika veikts laikā no 2017. līdz 2022. gadam. Šī ūdensputnu suga Eiropā tika ievesta laikā no 17. līdz 20. gadsimtam kā dekoratīvs un parka putns. Kopš 2017. gada tā ir iekļauta ES invazīvo sugu sarakstā, kas rada bažas Savienībai. "Ēģiptes zosis jau sen ir kļuvušas par neatņemamu ainavas sastāvdaļu arī Hesenē. Neatkarīgi no tā, vai tie ir parki, āra peldbaseini, piemēram, Brentanobad Frankfurtē, vai lauksaimniecības zemes Veteravas reģionā — visur, kur pulcējas daudzi no šiem invazīvajiem dzīvniekiem, var rasties konflikti. Tajā pašā laikā trūkst svarīgu datu, lai labāk novērtētu pieaugošās populācijas ietekmi un izstrādātu piemērotus pārvaldības pasākumus. Tomēr gan Federālais dabas aizsardzības likums, gan ES tiesību akti paredz pienākumu aizsargāt vietējās ekosistēmas no invazīvo sugu ietekmes," skaidro prof. Dr. Svens Klimpels no Senckenbergas Bioloģiskās daudzveidības un klimata pētniecības centra un Gētes Universitātes Frankfurtē.
Frankfurtē bāzēta parazitologa un infekciju biologa vadīta pētnieku komanda sadarbības projekta ZOWIAC (Invazīvo plēsēju zoonozes un savvaļas dzīvnieku ekoloģiskā ietekme) ietvaros pārbaudīja kopumā 100 Ēģiptes zosis no Veteravas reģiona. Četrus gadus pētnieki katru gadu pārbaudīja 25 Ēģiptes zosis no vienas un tās pašas teritorijas netālu no Nīdervelštates un Dortelveilas. Putnu paraugi tika ņemti regulāru medību laikā un pēc tam analizēti, lai noteiktu to uzturu un parazītu invāziju. Pētījuma teritoriju raksturo lauksaimniecības zeme, tostarp daudzi kukurūzas lauki, un tā daļēji stiepjas gar Niddas upi.
“Uztura analīzei mēs pārbaudījām Ēģiptes zosu ražas saturu. Tā kā barība tur joprojām lielākoties ir nesagremota, tas ļauj mums īpaši labi izprast, ko dzīvnieki ēd,” skaidro pētījuma vadošā autore Dr. Anna Viktorija Šanca no Gētes Universitātes Frankfurtē. Visos pētījuma periodos kukurūza, graudaugi un zāle veidoja lielāko daļu no to uztura. Pētījums arī parāda, ka šīs zosis, kuras parasti tiek uzskatītas par veģetāriešiem, patērē noteiktu daudzumu dzīvnieku izcelsmes barības. Papildus augu izcelsmes vielām pētnieki atrada arī, piemēram, slieku un gliemeņu atliekas. “Vienā pētījuma gadā Ēģiptes zosu ražā tika konstatētas arī zemenes. Tā kā paraugu ņemšanas laikā tās vēl nebija sasniegušas dabisko nogatavošanos, tās varēja būt cilvēku nodrošināts vai citādi pieejams barības avots,” piebilst Šanca.
Uztura analīze liecina, ka Ēģiptes zosis noteiktos laikos intensīvi izmanto antropogēnos resursus. Piemēram, kukurūza veidoja 46 procentus no ražas satura, kas ir 58 procenti no kopējā barības svara. Tas bija īpaši acīmredzams 2021./2022. gada pētījuma periodā, kad kukurūza tika konstatēta 95 procentos no pārbaudītajām Ēģiptes zosīm. "Mūsu rezultāti skaidri parāda, ka Ēģiptes zosis izmanto barības komponentus, kas ir daudz un viegli pieejami — viss, kas tur ir, tiek apēsts," saka Klimpels. "Ja tas notiek tikai neregulāri, tam nav būtiskas ietekmes un tas ne vienmēr nozīmē, ka radīsies kultūraugu bojājumi, piemēram, kukurūzas audzēšanā. Tomēr, ja šajās teritorijās uzturas ļoti lieli Ēģiptes zosu bari, tas var izraisīt konfliktus ar lauksaimniecību." Ēģiptes zoss dzimtajā dzīvotnē jau ir zināma negatīva ietekme uz kultūraugu ražu.
Izmeklēšanā uzmanība tika pievērsta arī ekto- un endoparazītiem. "Pamatojoties uz to dažkārt ļoti specifiskajiem dzīves cikliem un pielāgošanos konkrētiem saimniekiem, parazīti var kalpot kā uzticami saimniekdzīvnieku uztura un dzīvesveida indikatori," skaidro Šancs. Apmēram pusei no pārbaudītajām Ēģiptes zosīm pētnieki atklāja tārpu Polymorphus minutus, parazītu, kas inficē ūdensputnu tievo zarnu. Šī suga kā starpsaimniekus izmanto amfipodus. Tāpēc inficētajām Ēģiptes zosīm jābūt norijušām šos amfipodus. Kopumā komanda identificēja 17 parazītu sugas. Septiņas no tām pirmo reizi Eiropā tika atklātas kā Ēģiptes zosu parazīti.
“Mūsu jaunais pētījums liecina, ka Ēģiptes zosis ne tikai izraisa konfliktus parkos un āra peldbaseinos, bet arī izmanto lauksaimniecības zemi kā barības avotu, kas var radīt ekonomiskus riskus. Tajā pašā laikā šie invazīvie putni pārnēsā dažādus parazītus, kas ir būtiski arī mājputniem un saimniecībā audzētiem mājputniem. Lai labāk izprastu Ēģiptes zoss ietekmi un tās lomu ekosistēmā, būtu svarīgi veikt pētījumus visa gada garumā, jo uzturs un parazītu invāzija atšķiras atkarībā no gadalaika, dzīvotnes un klimatiskajiem apstākļiem,” skaidro Klimpels.
Oriģinālā publikācija:
Schantz AV, Stutz R, Steinhoff A, Peter N, Thomas A, Dörge DD, Klimpel S (2026). Vairāku gadu ilga invazīvo Ēģiptes zosu (Alopochen aegyptiaca) uztura un parazitoloģisko pētījumu veikšana Vācijas centrālajā daļā. Starptautiskais parazitoloģijas žurnāls: parazīti un savvaļas dzīvnieki, 101288. https://doi.org/10.1016/j.ijppaw.2026.101288
