Mikroplastmasa acīmredzot var būtiski traucēt fagocītu darbību aknās, vismaz pelēm. Rezultātā ir traucēta orgāna vielmaiņas funkcija un palielināta tauku uzkrāšanās. Šie ir galvenie Bonnas Universitātes vadītā vācu-austriešu pētījuma atklājumi, kas publicēti žurnālā Nature Metabolism. Fagocīti jeb makrofāgi ir īpašs balto asinsķermenīšu veids. Tie meklē baktērijas, slimas ķermeņa šūnas un svešķermeņus, absorbē tos un sadala sastāvdaļās. "Jau vairākus gadus no šūnu kultūrām ir zināms, ka makrofāgi uzņem arī mikroplastmasu," skaidro profesore Elvira Masa no Bonnas Universitātes LIMES institūta. "Mēs vēlējāmies uzzināt, vai tas notiek arī dzīvos organismos un kāda ir tā ietekme." Kopā ar Bonnas Universitātes un Bonnas Universitātes slimnīcas pētnieku grupām viņa koncentrējās uz Kupfera šūnām, makrofāgiem, kas atrodas sinusoīdos, aknu smalkajos asinsvados. No turienes viņi uzrauga asins plūsmu caur asinsrites sistēmu. Visām plastmasas daļiņām, kas tiek absorbētas caur zarnām, ir jāiziet tām garām.
Eksperti lēš, ka pieaugušie cilvēki nedēļā uzņem līdz pieciem gramiem plastmasas, kas ir aptuveni kredītkartes svars. Jaunas peles sver tikai aptuveni divdesmit gramus, tāpēc pētnieki devu pielāgoja atbilstoši. Reizi nedēļā dzīvnieki saņēma daļiņas, kas bija aptuveni vidējas baktērijas lielumā. Pēc divpadsmit nedēļām kļuva skaidrs, ka Kupfera šūnas bija uzņēmušas ievērojamu daudzumu mikroplastmasas, ziņo Dr. Nikola Makdissi, kura eksperimentus veica kopā ar Dr. Mariju Frančesku Violu. Parasti makrofāgi sagremo savu medījumu un pārstrādā komponentus. Plastmasa pretojas šīm noārdīšanās stratēģijām un aizsprosto fagocītu šūnu "kuņģi". Šīs šūnas tad nevar uzņemt ne patogēnus, ne bojātas šūnas, un tām trūkst būtisku pamatelementu to pašu metabolismam. Šūnas reaģē, ražojot apolipoproteīnus, kas ir molekulārā stresa signāls. Citas aknu šūnas uztver šo signālu un uzkrāj vairāk tauku. Tādējādi traucētā makrofāgu funkcija noved pie aknu metabolisma traucējumiem.
Īpaši problemātiskas šķiet baktēriju lieluma daļiņas. Desmit reizes mazākas nanodaļiņas ievērojami mazāk aizsprosto fagocītus un lielā mērā apiet nepieciešamo vielmaiņas maiņu aknās. Tā vietā tās uzkrājās brūnajos taukaudos, kur tauki netiek uzkrāti, bet gan sadedzināti, lai radītu siltumu. Nanoplastmasa aktivizēja šo mehānismu pelēm. Tagad pētnieki plāno rūpīgāk izpētīt šo efektu. Papildus Bonnai un Bonnas Universitātes slimnīcai (UKB) pētījumā piedalījās arī Tulnas Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitāte (BOKU), Erlangenes-Nirnbergas Frīdriha-Aleksandra universitāte, Vīnes Universitāte un Hamburgas Universitāte. Finansējumu cita starpā nodrošināja Vācijas Pētniecības fonds (DFG), Eiropas Pētniecības padome (ERC) un Austrijas Zinātnes fonds (FWF). Lai noskaidrotu, vai atklājumus var attiecināt uz cilvēkiem, būs nepieciešami turpmāki pētījumi. Tomēr pētījums pierāda, ka plastmasa ne tikai pasīvi uzkrājas organismā, bet arī var traucēt aknu šūnu smalki noregulētu darbību.
Oriģinālā publikācija:
Nikola Makdissi u.c.: No izmēra atkarīga plastmasas iedarbība traucē makrofāgu darbību un audu specifisko metabolismu; Nature Metabolism; DOI: 10.1038/s42255-026-01615-8; https://doi.org/10.1038/s42255-026-01615-8
