Nesen žurnālā "Biological Conservation" publicēts pētījums par tauriņu apdraudējumu Alpu reģionā iespaidīgi parāda, ka bioloģiskās daudzveidības samazināšanās notiek dramatiski, īpaši zemienēs, intensīvi izmantotās ainavās . Pētījumā iesaistītie zinātnieki no Zalcburgas Universitātes, Zalcburgas Dabas centra un Senkenbergas Dabas pētījumu biedrības stingri iestājas par aizsargājamo teritoriju izveidi ieleju vietās, pat ja tas no pirmā acu uzmetiena šķiet pretrunā ar ekonomiskajām interesēm.
Lielais pērļmalu fritilārija ( Boloria eunomia ), purpurmalu varavīksnene ( Lycaena hippothoe ) un lielais zilais tauriņš ( Glaucopsyche alexis ) – šie tauriņi ir starp apdraudētajām sugām Austrijas Zalcburgas federālajā zemē. "Tauriņi ir ļoti labi un uzticami ekosistēmu izmaiņu indikatori," skaidro prof. Dr. Tomass Šmits no Senkenbergas Vācu Entomoloģijas institūta Minhebergā un Potsdamas Universitātes, turpinot: "Tomēr tauriņu daudzveidības samazināšanās lielā daļā Centrāleiropas līdz šim ir nepietiekami dokumentēta. Tagad mums ir izdevies novērst šo plaisu Zalcburgas federālajā zemē."
Šim nolūkam entomologs no Minhbergas kopā ar prof. Dr. Verneru Ulrihu no Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā, prof. Dr. Janu Kristianu Hābelu no Zalcburgas Universitātes un Dr. Patriku Grosu no Dabas mājas Zalcburgā analizēja unikālu, ilgtermiņa datu kopu, kurā bija vairāk nekā 250 000 individuālu novērojumu no Zalcburgas federālās zemes. Šis datu kopums aptver laika posmu no 1900. līdz 2022. gadam. Apsekojumi tika veikti plašā augstuma profilā no 380 līdz 3.105 metriem.
"Dati skaidri parāda, ka vislielākie draudi skar tauriņu sugas, kas sastopamas zemienēs, īpaši tās, kas ir atkarīgas no barības vielām nabadzīgām pļavu ekosistēmām vai neskartiem purviem un mitrājiem," skaidro Hābels, piebilstot: "Lielākā daļa sugu, kas tagad ir kļuvušas ļoti retas, gandrīz pilnībā aprobežojas ar zemākiem augstumiem, savukārt daudzas Alpu sugas ir vēl mazāk apdraudētas."
147 pētītās tauriņu sugas bija atšķirīgi sadalītas pa augstuma gradientu atkarībā no to apdraudējuma statusa: apdraudētās sugas galvenokārt tika konstatētas zem 800 metriem. Turpretī izplatītākas sugas biežāk tika konstatētas virs 1.500 metriem, vidēji pārsniedzot 600 metrus. Pētnieki šo neatbilstību starp zemienēm un kalniem skaidro ar pieaugošo lauksaimniecības un zemes izmantošanas spiedienu ielejās.
Bažas rada arī tas, ka vairāk nekā 90 procenti Zalcburgas aizsargājamo teritoriju atrodas aptuveni 1.000 metru augstumā. Gross brīdina: "Tomēr ielejās pēdējās tauriņu patvēruma vietas kļūst arvien nelīdzsvarotākas, galvenokārt liela mēroga, intensīvas un nekritiskas lauksaimniecības dēļ. Pat ja purvu juridiskā aizsardzība ir palīdzējusi dažiem tauriņiem zemienēs, kas specializējas šajos biotopos, sugu situācija siltās, sausās vietās kopumā ir ļoti slikta." Šmits piebilst: "Politiķu uzdevums ir neitralizēt šo tendenci. Efektīva bioloģiskās daudzveidības aizsardzība zemienēs, piemēram, Flahgavas reģionā, izmantojot jaunas dabas aizsardzības stratēģijas un bioloģiskajai daudzveidībai draudzīgāku lauksaimniecību, ir jau sen nokavēta."
Trīs zinātnieki ir vienisprātis: dabas aizsardzību vairs nevar ierobežot tikai jomās, kurās netiek skartas ekonomiskās intereses. Galu galā neskartas ekosistēmas ir ne tikai dzīvnieku un augu dzīvotnes, bet arī mūsu pašu dzīves kvalitātes un ilgtermiņa ekonomiskās stabilitātes pamats. "Ir nepieciešama pārdomāšana," ir pētījuma autoru skaidrs vēstījums. "Dabas aizsardzība nedrīkst tikt uztverta kā šķērslis, bet gan kā iespēja – nākotnei, kurā ir vērts dzīvot mums visiem."
oriģinālās publikācijas
Verners Ulrihs, Patriks Gross, Tomass Šmits, Jans Kristians Hābels (2025): Apdraudēto tauriņu augstuma izplatība Austrijas Alpos, Biological Conservation, 306. sējums
Lasīt arī
Pētījumos trūkst zināšanu par 99 procentiem visu kukaiņu sugu | Pugnalom
Jaunieši kļūst arvien vienaldzīgāki pret dabu – Pētījums un komentāri | Pugnalom
