Vienas sugas augi var ķīmiski atšķirties tik būtiski, ka tiem ir atšķirīga smarža, garša vai pat atšķirīgs toksicitātes līmenis. Bīlefeldes Universitātes pētījums tagad skaidri parāda, ka termins "ķīmotips" pētniecībā vēl netiek lietots konsekventi. Tāpēc zinātnieki ierosina skaidrus kritērijus, lai nepārprotami aprakstītu ķīmiskās atšķirības vienas sugas ietvaros… Lasīt vairāk »
Heinriha Heines universitātes Diseldorfā pētnieku komanda ir atšifrējusi mehānismu, ar kuru augi izplata neaizvietojamās aminoskābes savos organismos. Šīs molekulas, kuras cilvēkiem jāuzņem ar uzturu, tiek ražotas specializētās šūnu organellās, ko sauc par plastidām. Atklājumi atklāj, kā transporta olbaltumvielu klase, ko sauc par RETICULATA1 (RE1), transportē aminoskābes caur hloroplastu ārējo membrānu un tādējādi izplata tās visā augā.… Lasīt vairāk »
Jēnas Universitāte uzvarēja bioloģijas kategorijā konkursā "Dance Your PhD" ar savu video "Plant Vaccination". Video vizualizē Jēnas doktorantes Prijas Redijas disertāciju ar dejotājiem un oriģinālu horeogrāfiju. To var noskatīties universitātes centrālajā YouTube kanālā. "Dance Your PhD" ir starptautisks konkurss doktorantiem un pēcdoktorantiem, kurā saturs… Lasīt vairāk »
Pētnieki no Maksa Planka Augu selekcijas pētniecības institūta, Ķelnes Universitātes un Kopenhāgenas Universitātes ir atklājuši Kasparijas joslas slēpto talantu – sakņu struktūru, kas galvenokārt pazīstama kā auga vārtu sargs. Izrādās, ka šai dabiskajai barjerai ir arī galvenā loma, nodrošinot, ka pākšaugi saņem pareizo slāpekļa daudzumu no saviem baktēriju partneriem. Secinājumi, kas tagad publicēti žurnālā Science… Lasīt vairāk »
Ar mākslīgās fotosintēzes palīdzību cilvēce varētu izmantot saules enerģiju, lai uztvertu oglekļa dioksīdu un ražotu ūdeņradi. Ķīmiķi no Vircburgas un Seulas ir spēruši soli tālāk: viņi ir sintezējuši krāsvielu kaudzīti, kas ļoti atgādina augu fotosintēzes aparātu. Tā absorbē gaismas enerģiju, izmanto to lādiņnesēju atdalīšanai un ātri un efektīvi vada tos kaudzītes ietvaros… Lasīt vairāk »
Nelielā mangāna oksīda klasterī Helmholca centra Berlīnē (HZB) un Humbolta universitātes Berlīnē komandas ir atklājušas īpaši aizraujošu savienojumu: divus mangāna centrus ar diviem spēcīgi atšķirīgiem oksidācijas stāvokļiem un augstu spinu. Šis komplekss ir vienkāršākais katalizatora modelis, kas kā nedaudz lielāks klasteris rodas arī dabiskajā fotosintēzē, kur tas ļauj veidoties molekulārajam skābeklim. Lasīt vairāk »
Augu šūnām stabilizācijai nepieciešams iekšējais spiediens – to nodrošina vakuolas, ar ūdeni pildītas organellas, ko ieskauj membrāna. Ja augu šūnas sieniņa ir bojāta, vakuola riskē plīst, kas savukārt varētu izraisīt šūnu nāvi. Jasina Dagdasa grupa Austrijas Zinātņu akadēmijas Gregora Mendela institūtā (GMI) tagad ir aprakstījusi iepriekš nezināmu kontroles mehānismu… Lasīt vairāk »
Globālā sasilšana pašlaik noved pie straujas augu sugu izmiršanas. Tiek lēsts, ka kopš 1750. gada ir izmirušas aptuveni 600 augu sugas — divreiz vairāk nekā dzīvnieku sugas. Bet kuras tas īpaši skar? Un kā bioloģiskās daudzveidības izmaiņas faktiski ietekmē mijiedarbību starp augiem? Alfreda Vegenera institūta pētnieki ir pievērsušies šiem jautājumiem un izpētījuši tos divos… Lasīt vairāk »
