Neskatoties uz niecīgo genomu, niedru vaboļu (Donacia spec.) simbiontiem piemīt ievērojama spēja pielāgot savu gēnu aktivitāti saimnieku attīstības stadijām un vides apstākļiem. Šīs baktērijas, kas dzīvo ciešā simbiozē ar kukaiņiem, atbalsta niedru vaboles uzturā, gremošanā un citos svarīgos procesos. Šīs ciešās radniecības dēļ evolūcijas gaitā simbionti ir zaudējuši daudzus gēnus, kurus tie… Lasīt vairāk »
Lielākā daļa sauszemes augu veido simbiotiskas attiecības ar sēnītēm, kas ir izdevīgi abām pusēm. Šajās attiecībās augi un sēnītes apmainās ar svarīgām barības vielām. Profesore Dr. Karolīna Gutjara un viņas komanda MPI-MP tagad ir atklājušas molekulāru mehānismu, kas vispār padara iespējamu šo barības vielu apmaiņu starp augiem un sēnītēm. Viņu atklājumi sniedz daudzsološu ieskatu olbaltumvielās, kas… Lasīt vairāk »
Maksa Planka Molekulārās augu fizioloģijas institūta pētnieki Potsdamā ir precīzi atklājuši, kas notiek ar simbiozi, kad augs ražo stresa hormonus. Viņu pētījums varētu dot ieguldījumu jauna veida lauksaimniecībā, kurā augi un sēnītes tiek apstrādātas kopā. Tieši zem mūsu kājām, paslēpts pazemē, pastāv sarežģīts attiecību tīkls: gandrīz visi augi dzīvo ciešā simbiozē ar… Lasīt vairāk »
Pētnieku komanda no Maksa Planka Ķīmiskās ekoloģijas institūta Jēnā un Maksa Planka Bioloģijas institūta Tībingenē ir pētījusi lapu vaboļu evolūcijas panākumus un atklājusi, kā vaboles ar baktēriju palīdzību atrada atslēgu uz arvien efektīvāku augu gremošanu. Pētnieku komanda no Maksa Planka Ķīmiskās ekoloģijas institūta Jēnā un Maksa Planka Bioloģijas institūta Tībingenē ir… Lasīt vairāk »
