Cilvēki ar ēšanas traucējumiem (ARFID) ievērojami ierobežo uzņemtā ēdiena daudzumu vai dažādību, izraisot fiziskus un psiholoģiskus traucējumus. Šie traucējumi parasti sākas bērnībā un galvenokārt ir pētīti bērniem vai cilvēkiem ar nepietiekamu svaru. Jauns Leipcigas Universitātes slimnīcas pētījums liecina, ka no ARFID var ciest arī pieaugušie ar palielinātu ķermeņa svaru.
Daudziem cilvēkiem ēšana ir saistīta ar prieku, bet tiem, kurus skārusi ARFID (izvairīga/ierobežojoša pārtikas uzņemšanas traucējuma), tā bieži vien ir saistīta ar trauksmi, stresu vai riebumu. Traucējumi izpaužas kā noteiktu pārtikas produktu atgrūšana, piemēram, to smaržas, konsistences vai baiļu no aizrīšanās vai vemšanas dēļ. Ievērojami samazināta interese par ēdienu var būt arī pazīme. Atšķirībā no citiem ēšanas traucējumiem, piemēram, anoreksijas, vēlme zaudēt svaru nav faktors. Tomēr nepietiekama uztura un sekojošu slimību risks ir tikpat augsts.
Dr. Rikardas Šmitas un prof. Dr. Anjas Hilbertas vadītā komanda jau gadiem ilgi pēta ARFID Leipcigas Universitātes Medicīnas centrā. Cita starpā viņi izstrādāja diagnostisku interviju šī ēšanas traucējuma noteikšanai, ko tagad izmanto visā pasaulē. "Mūsu pašreizējie rezultāti liecina, ka ARFID rodas arī pieaugušajiem ar lielāku ķermeņa masu, lai gan dažreiz ar atšķirīgiem simptomiem. Šiem pacientiem nepieciešama specifiska diagnostika un pielāgotas ārstēšanas iespējas," saka pētījuma vadītāja Dr. Rikarda Šmita.
Pašreizējā pētījumā tiešsaistē tika aptaujāti 369 pieaugušie; daži aizpildīja arī klīnisko interviju. Tas ļāva reģistrēt gan pašu ziņotos simptomus, gan oficiālās diagnozes un korelēt tās ar ķermeņa svaru un citiem veselības rādītājiem. Aptauja atklāja, ka 34 procentiem pieaugušo ar ARFID bija liekais svars. Šai grupai bija lielāka iespēja nekā tiem, kuriem bija mazs svars, izrādīt izvēlīgus ēšanas paradumus, lielāku ikdienas stresu un paaugstinātu vielmaiņas slimību risku. Īpaši pārsteidzoši: 100 procenti cilvēku ar lieko svaru ziņoja par psihosociāliem traucējumiem, salīdzinot ar 65 procentiem cilvēku ar nepietiekamu svaru.
Iepriekš aizmirsts aspekts: daudzi aptaujātie cilvēki ar lieko svaru norādīja, ka ir ļoti noraizējušies par savu figūru un svaru. Tomēr ikdienas klīniskajā praksē šīs bažas bieži tiek nepareizi interpretētas. "Īpaši cilvēkiem ar lielāku ķermeņa svaru ARFID bieži vien netiek diagnosticēts, jo bažas par svaru kļūdaini tiek interpretētas kā citu ēšanas traucējumu pazīme vai diētas ievērošanas rezultāts," skaidro Šmits. Tā rezultātā bieži vien netiek noteikta precīza diagnoze, kas, pēc zinātnieka domām, var radīt nopietnas sekas aprūpei. Lai to mainītu, ir jāpārskata diagnostika un jāinformē medicīnas speciālisti. Esošās skrīninga procedūras jāpapildina ar no svara neatkarīgiem noteikšanas kritērijiem. Ir jāpielāgo arī ārstēšanas pieejas – gan psihoterapeitiskas, gan farmakoloģiskas, iesaka pētījuma autori.
"Ar mūsu pašreizējiem atklājumiem mēs aizpildām svarīgu pētījumu plaisu un paplašinām savu izpratni par slimību, iekļaujot tajā iepriekš lielā mērā ignorētu grupu," saka Šmits, uzvedības medicīnas zinātnieks. Leipcigas Universitātes Medicīnas centrā jau tiek plānoti turpmāki pētījumi par slimības attīstību un ārstēšanu.
oriģinālās publikācijas
Publikācijas oriģinālais nosaukums žurnālā "Psihoterapija un psihosomatika":
"Psihopatoloģija pieaugušajiem ar vienlaicīgu izvairīšanās/ierobežojošu pārtikas uzņemšanas traucējumu (ARFID) un lielāku svaru" https://doi.org/10.1159/000547450
Lasīt arī
Pat ja esi paēdis, tu joprojām kāro desertu: Smadzenes atalgo vēlmi pēc saldumiem | Pugnalom
