Cukurbiešu aizsardzība: BEET-Protect ir izstrādāts, lai pasargātu niedru stiklaspārnu puķi no cukurbiešu sugas.

Līdz | Augusts 5, 2025
Elektroantennogrāfijā (EAG) gar attiecīgā kukaiņa antenām plūst gaistošu vielu maisījums. Ierīce reģistrē antenu reakciju. Tas var prasīt kukaiņa antenu vai galvas nogriešanu. Attēla autors: Bruna Čarnobai, Jūlija Kīna institūts.

Jaunā projektā Jūlija Kīna institūta pētnieki pēta, vai kaitēkli var pievilināt prom no saimniekaugiem vai atbaidīt ar smaržām. Cukura rūpniecība projektu līdz 2028. gadam finansē aptuveni 940.000 XNUMX eiro apmērā.

Elektroantennogrāfijā (EAG) gar attiecīgā kukaiņa antenām plūst gaistošu vielu maisījums. Ierīce reģistrē antenu reakciju. Tas var prasīt kukaiņa antenu vai galvas nogriešanu. Attēla autors: Bruna Čarnobai, Jūlija Kīna institūts.
Elektroantennogrāfijā (EAG) gaistošu vielu maisījums plūst garām attiecīgā kukaiņa antenām. Ierīce reģistrē antenu reakciju. Šim nolūkam dažreiz ir jānogriež kukaiņa antenas vai galva. Autortiesības: Bruna Čarnobaja Juliusa Kīna institūts.

Cukurbietes un to audzēšanu mājas apstākļos pašlaik apdraud divas baktērijas. Šie divi patogēni ( Candidatus Arsenophonus phytopathogenicus un Candidatus Phytoplasma solani ) izmanto niedru lapu kāpuru (Pentastiridius leporinus) kā taksi, tā barošanās aktivitātei kalpojot kā iekļūšanas punktam augu inficēšanai. Šis iepriekš relatīvi nekaitīgais lapu kāpurs pēdējos piecus gadus ir izplatījies cukurbiešu audzēšanas reģionos. Lapu kāpuru interesē ne tikai bietes; tas var attīstīties arī no olas līdz nimfai un pieaugušam īpatnim uz kartupeļiem. Baktērijas, ko tas pārnēsā, tagad ir atklātas arī dārzeņos, piemēram, bietēs un sīpolos, kas liecina, ka lapu kāpurs barojas arī ar šīm kultūrām. Tāpēc tiek intensīvi meklētas jaunas metodes, lai īpaši novērstu kaitēkļa vairošanos un izplatīšanos vai pilnībā turētu to prom no augiem, tādējādi novēršot inficēšanos ar baktērijām. Šeit noder jaunais pētniecības projekts BEET-Protect, kas ir uzsākts Jūlija Kīna institūtā Dosenheimā. Uzmanības centrā ir tā sauktās infoķīmiskās vielas, kas ir gaistošas ​​vielas, ko izdala gan augi, gan kukaiņi.

Augi reaģē uz kaitēkļu invāziju, izstarojot atbaidošas smaržas. Savukārt kukaiņi sazinās savā starpā, izmantojot infoķīmiskās vielas, piemēram, lai pārotos, un arī tos pievilina augi ar smaržas signāliem. Nav arī nekas neparasts, ka infekcija ar vīrusiem un baktērijām, kas paļaujas uz kukaiņu transportu, maina auga smaržu buķeti, lai piesaistītu šos pašus kukaiņu taksometrus. BEET projekta mērķis tagad ir noskaidrot, kuras infoķīmiskās vielas ir iesaistītas cukurbiešu, niedru stikla spārnotās un baktēriju mijiedarbībā.

Vācijas Cukura rūpniecības asociācijas (VdZ) finansētais pētniecības projekts ir vērsts uz padziļinātu niedru ...

Lasīt arī

Molekulārie biologi vēlas vakcinēt kultūraugus | Pugnalom

Glifosāts: īsa nezāļu iznīcinātāja vēsture | Pugnalom

Autora iemiesojums
LabNews Media LLC
LabNews: Biotehnoloģijas. Digitālā veselība. Dzīvības zinātnes. Pugnalom: Vides ziņas. Dabas aizsardzība. Klimata pārmaiņas. augenauf.blog: Mēs novērojam pārkāpumus